piektdiena, 2013. gada 8. marts

Vēl viena diena,vēl viena miskaste...

...Vēl viens gads pagājis.

   Noticis ir vareni daudz, tāpēc sakšu ar to,ko es atceros.
Vispār lietas notiek,viss kustās uz priekšu,es vēl aizvien turpinu studēt RSU Multimedijos un vel aizvien daros ar Kapibarām.
Un te būs maza atkāpīte pašreklāmai -  Twitterī @TheCapybaras un Facebookā The Capybaras. Grupa ir tiesām klausāma un ar potenciālu, bet ņemot vērā to,ka Latvijā popularitāti iegūst tikai tie kas fotografējas kaili un piedalās Okartes teroraktos lietas  uz priekšu virzās lēnām. Ja veiksme nebūtu uzsmaidījusi un pagājušajā gadā nebūtu uzvarējuši MFF(Mārtiņa Freimaņa Fonds) rīkotajā jauno grupu konkursā,tad noteikti vel aizvien koncertētu Chillinā kur mūs klausītos varbūt 1 cilvēks un pārējie vai nu kautos ar Spīli vai bļautu nahaļavā. Būtībā bez atbalsta nu nenotiek galīgi nekas. Bet labs taču nāk ar gaidīšanu un galvenais ir neapstāties un turpināt darīt. Tie,kas tic,ka viņiem izdosies,tiem arī izdodas. Un mēs ticam...



   Bet ja nu runa iet par mani pašu... Vel aizvien esmu tavs draugs nenopietns cilvēks, kas ar normālām lietam ir uz Jūs. Kā jau teicu - studēju,dzīvoju Rīgā un brīvdienās reizēm mēdzu parādīties Valmierā. Cilvēki man apkārt pa lielam ir tie paši vecie,tā, kā arī šajā frontē nekas nav mainījies.
   Tik ilgi neesmu šeit neko rakstījis,ka gandrīz jau aizmirsies kā to darīt. Papētot savus vecos ierakstus secinu,ka es esmu spējīgs mierīgi uzrakstīt trīs rindkopas nepasakot pilnīgi neko.Manā dzīvē laikam vairs nav tik daudz piedzīvojumu kā pirms gada,jo katra nedēļas nogale vairs netiek pavadīta Čillinā,vairs netiek kāpts uz māju jumtiem un vairs netiek vienā vakarā izdzerti 15 Vodka+RedBull :D Ballēšanās vispār kaut kā pilnīgi nemanot ir atstāta otrajā plānā, kas no vienas puses ir labi,jo organisms ir kļuvis krietni veselāks un ir uzaugusi branga imūnsistēmas kārta, bet no otras puses uzaudzis ir arī vēders. :D Vienīgais,kas vel nav uzaudzis ir bārda,par ko es esmu ļoti nepamierināts,jo man tomēr šogad paliek 21 gads un jau no agras bērnības mans sapnis ir staigāt apkārt kā meža vecim,bet tas,kā nesanāk,tā nesanāk.

   Par spīti visam - dzīve vēl aizvien izdodas.
Domāju,ka šodien vairāk nemocīšos,jo priekš 2 cilvēkiem,kas lasa manu blogu šis lasāmvielas apjoms jau tā būs gana pietiekams.

XOXO D izmēra krūtis Bruģis :*

P.S. Sveiciens visiem,kas sirdī jūtās kā sieviete :)