Kristers Blūms - reborn,reloaded,restarted,retarded.

Sveika, dārgā Dienasgrāmata! (ar dienasgrāmatu šajā gadījumā domāju visus, kuri izlasīs šo sacerējumu. Jūs esat mans stiprais plecs, manas lielās, visu dzirdošās ausis un manas pilsdrupas mutē) :) Ps. Kaut kā likās,ka man jādefinē, kā tieši es saprotu vārdu dienasgrāmata manā gadījumā! :D

   Pagājis krietni vairāk kā gads, kopš pēdējo reizi atstāju kādu savu mentālās sēklas gabalu, tautā saktu arī par ierakstu un memuāru. Šajā laikā manā dzīvē mainījies ir būtībā pilnīgi viss, grūti pat izdomāt ar ko lai sāk. Tad nu sākšu ar to, kas pirmais iešaujas prātā un tiek atzīts par loģiskāko pirmajai nodaļai.

Pirmā nodaļa - Saldās studenta dzīves beigas.

   Kā jau kādam varbūt būs zināms, šī gada 19. jūnijā pabeidzu studijas RSU Multimediju komunikācijas studiju programmā un savam, godalgu pārpildītajam, trofeju plauktam pievienoju bakalaura grādu. Nezinu vai tas nu ir kas ar ko skaļi bļaustīties un lepoties, bet nu kaut kāds sasniegums tas tomēr ir. Augstākā izglītība paliek augstākā izglītība, grozies kā gribi, lieki šie gadi noteikti nebija. Bet šis te mazais sasniegums nebūt nav beigas manai studenta karjerai. Jau nākamajā nedēļā, precīzāk, no 5. septembra uzsākšu studijas maģistratūrā. Te pat manā dzimtajā un mīļākajā Latvijas pilsētā - Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Neko daudz par to nevaru pastāstīt, izņemot to, ka mana izvēlētā programma saucās Pārvaldība un Komunikācija. Kas un kā ap to visu un cik gaišās krāsās šī jaunā avantūra man rādās - informēšu vēlāk. Bet līdz ar viena posma beigām ir beigusies vel kāda, dēmoniski skaista lieta. Studenta dzīve Rīgā. Brīvības 121,Stabu 49. - abas, vārdiem neaprakstāmi sapņainas vietas, kuru sienās nu ir ieēdušies tādi noslēpumi, ka vel 100 gadus pēc abu māju nojaukšanas šajās vietās spokosies. :) Jūtu, ka ir laiks nobeigt pirmo nodaļu un naski virzīties tālāk...

Otrā nodaļa (kas pagaidām būs arī beidzošā šajā sāgā) - Ko es izdarīju pagājušajā šajā vasarā.

   Navaho indiāņiem ir ticējums: ''Ja pašam liekas, ka vasara pavadīta labi, tad baltgalvains ērglis nesīs ziņu par gaišu nākotni un bifeļu pulks garām skrienot mās ar roku un novēlēs labu ceļavēju.'' Nu labi, gan jau, ka var saprast, ka šis nav īsts ticējums, bet nu es neko daudz nezinu par īstiem ticējumiem un kur nu vel par Navaho indiāņiem. Jā nu, kā jau sākumā teicu, noticis ir diezgan daudz. Ir labas un mazāk labas lietas. Viena mazāk labā lieta, kas man sāp visvairāk ir tas, ka esmu jau labu laiku atkāpies no muzicēšanas, bet nu es sevi mierinu ar to, ka tā ir tikai radoša pauze un nāks jauni laiki, ar jauniem, radošiem domubiedriem un Valmieras ielās atkal skanēs Rokenrols. :) Bet šajā lietā arī pašlaik pārāk neiegrimšu. Vel viena sliktā ziņa ir tā, ka ir miris mans mīļākais bārs ChillInn. Un es saku miris, lai gan uz papīra skaitās, ka ChillInn apvienojās ar Multiklubu, bet realitātē jebkurš cilvēks, ar daudz maz loģisku domāšanu saprot, ka tā nu gan šādas lietas nestrādā!

   Tajā pašā labās lietas ir krietni vairāk! Esmu pārvācies atpakaļ uz Valmieru, jo man te patīk un es te palieku! (Un šī nav nekāda referencīte uz bāru Tinte. Tur līp grīdas un cilvēki un, kamēr tas nemainīsies, es tur nebūšu biežs viesis!!) Šī lieta ir tik laba, ka esmu gatavs par to parunāt pat plašāk. Lai gan lielākā daļa draugu vel studē Rīgā vai citur tālēs zilajās, es vienalga uzskatu, ka Valmiera ir pietiekami dzīvelīga pilsēta ar ļoti aktīvu kultūras/sporta dzīvi, kas nozīmē, ka nemaz nav jātriecas prom uz ārzemēm vai vel sazin kur, lai kaut ko sasniegtu, visu var te pat, ir tikai labi jāgrib. Ā un vel es meklēju darbu, bet tas arī pašlaik nav būtiski... :D

Vel pie labajām lietām noteikti pieder visas manas ar izglītību saistītās gaitas, bet to es jums jau esmu izstāstījis, SEKOJIET LĪDZI,LŪDZU!!!! :@:@ :D Principā, dotajā brīdī mana dzīve ir ļoti laba, ap mani ir labi cilvēki, manā galvā domas par ēdienu un našķiem reizēm mijas ar pozitīvu nākotnes redzējumu un plāniem, tā, kā viss notiek! Noteikti jau, ka ir vel ko man te uzrakstīt, bet nu godīgi, man pašam ir apnicis un es šaubos, ka kāds tā kārtīgi maz šo visu izlasīs, plus es atcerējos, ka man ledusskapī stāv auksts Valmiermuižas alus :)

Peace out un cerams, ka tagad, kad esmu visiem, kam par manu dzīvi nekas neinteresē visu izstāstījis, šeit iegriezīšos biežāk.

Čiva riva. :)